ES reakcija uz pieaugošajiem režīmu uzbrukumiem cilvēktiesību aktīvistiem
Pirmo reizi Parlaments ir pieņēmis oficiālu definīciju pārrobežu represijām - uzbrukumiem, ko veic valstis vai to pārstāvji, lai apklusinātu disidentus, žurnālistus vai politiskos oponentus ārvalstīs. Šie uzbrukumi ietver slepkavības, nolaupīšanu, vardarbību, piespiešanu, deportāciju vai konsulāro pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Tas ietver arī nelikumīgus Interpola "sarkanos orderus", nepatiesas apsūdzības terorismā vai digitālu spiegošanu un aktīvistu ģimeņu iebiedēšanu.
Deputāti norāda, ka modernās tehnoloģijas - mākslīgais intelekts, spiegošanas programmatūra vai digitālās kampaņas - padara šos uzbrukumus vēl efektīvākus. Tāpēc viņi aicina ES nolīgumos ar trešām valstīm sistemātiski pievērsties pārrobežu represijām, pastiprināt tirgus uzraudzību un aizliegt spiegprogrammatūras un divējāda lietojuma programmatūras eksportu represīvajiem režīmiem.
Turklāt Parlaments aicina noteikt mērķtiecīgas sankcijas, izmantojot Eiropas Magņitska aktu, un noteikt tehnoloģiju uzņēmumiem lielāku atbildību, lai tie publicētu pārredzamus ziņojumus un izveidotu darbotiesspējīgus sūdzību mehānismus.
We collect and visually present data publicly available at the page of European Parliament. Votemap.eu denies any responsibility for possible inconsistencies of the data or its changes after the publication.
Descriptions are created using DeepL Translate machine translation. We apologize for any possible imperfections or inconvenience.
