Ziemeļmaķedonijai un citām valstīm jāpaātrina reformas, lai pievienotos ES.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis pirmo novērtējuma ziņojumu par Ziemeļmaķedoniju kopš 2022. gada. Lai gan tas atzinīgi novērtēja valsts centienus modernizēties un tās proeiropeisko orientāciju, tas stingri atgādināja, ka pati pievienošanās ES ir atkarīga no konkrētu nosacījumu izpildes. Deputāti norādīja, ka ES paplašināšanās procesam ir jābalstās tikai uz nopelniem un izmērāmu progresu.

Saskaņā ar ziņojumu Ziemeļmaķedonija ir guvusi panākumus sagatavošanās procesā, piemēram, īstenojot reformu programmu un iesaistoties jaunajā 750 miljonu eiro vērtajā Eiropas programmā. Tomēr Eiropas Parlaments brīdināja, ka nepietiek ar plānu pieņemšanu - svarīga ir to faktiskā īstenošana. Parlaments īpašu uzmanību pievērsa reformām valsts pārvaldē, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā.

Vienlaikus ziņojumā paustas bažas par pieaugošo korupciju ietekmīgu amatpersonu vidū un zemo sabiedrības uzticību tiesu varas neatkarībai. Tāpēc deputāti aicināja stiprināt kontroli, tiesu neatkarību un pārraudzības iestāžu kapacitāti.

Tāpat kā citās Rietumbalkānu valstīs Parlaments brīdināja par pieaugošo ārvalstu spēku ietekmi un dezinformācijas kampaņām. Īpašas bažas rada Ungārijas un Serbijas valdību loma Krievijas un Ķīnas interešu veicināšanā reģionā.

Šonedēļ tika apstiprināti arī novērtējuma ziņojumi par Albāniju (520 par, 120 pret, 64 atturoties), Gruziju (490 par, 147 pret, 49 atturoties) un Bosniju un Hercegovinu (459 par, 130 pret, 63 atturoties). Katra valsts tika izskatīta atsevišķi, bet ES vispārējā nostāja ir nemainīga: progress tiks atzīts tikai tad, ja tas tiks pamatots ar konkrētiem rezultātiem un Eiropas noteikumu ievērošanu.