Priekšlikums izteikt neuzticību Eiropas Komisijai

Mēģinājums atstādināt Ursula fon der Leiena vadīto Komisiju saskārās ar grūtībām - par priekšlikumu nobalsoja tikai 175 no 720 EP deputātiem, kas ir krietni mazāk nekā nepieciešamais divu trešdaļu balsu vairākums. Vairums EP deputātu uzskata, ka tas nebija ticams priekšlikums, lai gan kritika pret pašu Komisiju joprojām ir aktuāla.

Priekšlikuma pamatā bija virkne apsūdzību: deputāti jo īpaši norādīja uz skandālu, kas saistīts ar kovidālo vakcīnu iegādi. Komisija ilgstoši atteicās publiskot īsziņas, ar kurām 2021. gadā apmainījās priekšsēdētāja fon der Leiena un uzņēmuma Pfizer vadītājs. Eiropas Kopienu Tiesa šā gada sākumā nolēma, ka Komisija, saglabājot ziņas slepenībā, nav rīkojusies likumīgi.

Kritiķi ir arī norādījuši, ka vairāk nekā 4 miljardi eiro no 35 miljardiem eiro, ko ES ir piešķīrusi vakcīnu iegādei, nav izmantoti. Tāpēc viņi apšauba Komisijas finanšu uzraudzību un brīdina par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Vēl viens strīdus jautājums bija priekšlikums par aizsardzības fondu 150 miljardu euro apmērā (SAFE), ko Komisija ierosināja, izmantojot ES tiesību aktu ārkārtas pantu.

Visbeidzot, visnopietnākais pārmetums bija Komisijas iespējamā iejaukšanās Rumānijas un Vācijas vēlēšanās, izmantojot jauno Digitālo pakalpojumu likumu. Sūdzību iesniedzēji uzskata, ka likums tika ļaunprātīgi izmantots, lai ierobežotu vēlēšanu kampaņas un ietekmētu vēlēšanu rezultātus, tādējādi pārsniedzot Komisijas kompetenci.

Lai gan neuzticības izteikšana nepārprotami netika pieņemta, debates Parlamentā parādīja, ka jautājums par pārredzamību un uzticēšanos Eiropas iestādēm joprojām ir jutīgs temats.