Droni un mūsdienu karadarbība

Eiropas Parlaments savā ziņojumā norāda, ka bezpilotu sistēmas šodien būtiski ietekmē kara vešanu. Intensīva dronu izmantošana Ukrainā un to izmantošana no nevalstisku aktoru puses, piemēram, Hamas vai Hūti, ir atklājusi to armiju neaizsargātību, kas nav gatavas šādai realitātei. Pēc deputātu domām, šo tehnoloģiju zemās izmaksas un augstā efektivitāte maina spēku līdzsvaru. Parlaments uzsver, ka Eiropas armijām droni un pret tiem vērstie līdzekļi (tā saucamie pret-UAS) ir pilnībā jāiekļauj apmācībā, bruņojumā un operatīvajās doktrīnās. Tas ietver spēju ātri atklāt, traucēt vai iznīcināt ienaidnieka bezpilota lidaparātus, izmantojot radaru, sensoru, elektroniskās kaujas, lāzeru sistēmu vai lētu aizsardzības risinājumu kombināciju. Bez šīm spējām pastāv risks ciest lielākus zaudējumus un ierobežot vienību manevrēšanas brīvību.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai pēc lētām un plaši pieejamām pretdrone tehnoloģijām. Parlaments norāda, ka pašreizējās sistēmas bieži vien ir dārgākas nekā paši mērķi, kurus tās iznīcina, kas ilgtermiņā nav ilgtspējīgi. Tāpēc ES būtu jāatbalsta vienkāršu, ātri ieviešamu un rentablu risinājumu izstrāde, iedvesmojoties, cita starpā, no Ukrainas pieredzes.

Eiropas Parlamenta deputāti aicina arī pārskatīt militārās doktrīnas un investēt pētniecībā, attīstībā un sadarbībā starp armiju, rūpniecību un start-up uzņēmumiem. Droni ir jāintegrē ne tikai sauszemes vienībās, bet arī jūras, gaisa un loģistikas sistēmās. Izmaiņās ir jāiekļauj arī skaidrāka dronu izmantošanas noteikumu definīcija un kopīgi Eiropas standarti operatoru apmācībai un sertificēšanai. Ziņojums tādējādi raida skaidru signālu: ja ES vēlas izdzīvot šodienas drošības vidē, tai ir jāpielāgojas dronu kaujas laukā valdošajai realitātei – ātri, koordinēti un uzsverot savu tehnoloģisko kapacitāti.