ES tiesību aktu izpilde 2023.–2025. gadā

Rezolūcija balstās uz JURI juridiskās komitejas ziņojumu, ko sagatavojis referents Dainius Žalimas no grupas „Renew“. Komiteja tajā izvērtē, kā Eiropas Komisija un dalībvalstis piemēro un nodrošina ES tiesību aktu izpildi. Komisijas galvenais instruments ir procedūra par saistību nepildīšanu, kas var nonākt līdz ES Tiesai.

Rezolūcijā izteikts nožēls par to, ka Komisija nav publicējusi gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanu 2024. gadā. Tādējādi tā pārtrauca praksi, ko ievēroja kopš 1983. gada.

Rezolūcijā minēti arī konkrēti skaitļi. Pabeigto saistību nepildīšanas lietu skaits samazinājās no 1 030 gadījumiem 2023. gadā līdz 535 gadījumiem 2024. gadā. Tajā pašā periodā neizskatīto lietu skaits pieauga no 1 461 līdz 1 493, bet jauno lietu skaits — no 528 līdz 567. Saskaņā ar provizoriskiem datiem no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam tika pabeigtas 345 lietas, bet aktīvo lietu skaits bija 1 559. Visos trīs gados visvairāk aktīvo lietu bija saistītas ar vides jautājumiem.

Saskaņā ar rezolūciju Komisijai ir jāpublicē pārredzami un objektīvi kritēriji, pēc kuriem tā izvēlas lietas izskatīšanai. Komisijai ir konsekventi jāuzsāk lietas arī tad, ja dalībvalsts nepilda Tiesas spriedumu, tostarp ierosinot fiksētas summas vai soda naudas. Rezolūcijā izteikta nopietna baža, ka Komisija vilcinās vērsties tiesā pat skaidru un ilgstošu pārkāpumu gadījumos. Dalībvalstis tiek aicinātas ievērot termiņus direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos; saskaņā ar „Vienotā tirgus rezultātu pārskatu“ (Single Market Scoreboard) vidējais kavējums attiecībā uz vienotā tirgus direktīvām ir 11,9 mēneši. Tajā arī izteikts stingrs atbalsts tiesiskuma nosacījumu mehānismam un paustas bažas par to, ka dažu dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas grauj ES tiesību aktu primātu.

Par rezolūciju nobalsoja 416 deputāti, pret — 190, un 15 atturējās. Visas četras proeiropeiskās vairākuma frakcijas to atbalstīja gandrīz vienbalsīgi: EPP — 150 balsis „par”, 2 „pret” un 3 atturējās; S&D – visi 118 par; „Renew“ – 59 par un 1 atturējās; „Greens/EFA“ – visi 45 par. To galvenās nostājas atspoguļo 2026. gada 28. aprīļa debates.

Ziņotājs Dainius Žalimas (Renew), iepazīstinot ar ziņojumu, norādīja: „Eiropas tiesības ir tik spēcīgas, cik spēcīga ir to īstenošana.” Ēnu ziņotājs Lukass Mandls (EPP) norādīja, ka „dalībvalstu līmenī un citur ES tiesības dažkārt tiek īstenotas vēl sarežģītāk, nekā tās faktiski tiek pieņemtas Eiropas līmenī“. Ēnu ziņotājs Ēriks Sargiacomo (S&D) aicināja Komisiju neupurēt „demokrātiskās prasības uz neapdomīgas deregulācijas altāra, kuras mērķis ir īstermiņa peļņa“. Visaskarbāk pret Komisiju izteicās ēnu ziņotāja Tineke Strik (Greens/EFA): „Komisāri, jūs esat Līgumu sargātāji, tāpēc es jūs aicinu: ne tikai starpniecējiet, bet arī iesūdziet tiesā un izbeidziet nesodāmību.” Šie izteikumi ir tulkoti no debates burtiskā protokola.

Galēji kreisā frakcija „The Left“ galvenokārt balsoja „par“: 41 „par“, 1 „pret“, 1 atturējās. Pret balsoja galēji labējie: ECR – 69 balsis „pret“ un 5 atturējās, PfE – 73 balsis „pret“ un 2 atturējās, ESN – 25 balsis „pret“ un 1 atturējās. Neviens no šīm trim grupām nebalsoja „par”. EPP kopā ar galējo labējo spārnu šajā balsojumā nepiedalījās.