Pasažieru datu nodošana Norvēģijai un Islandei

Eiropas Parlaments apstiprināja divus Eiropas Savienības starptautiskos nolīgumus – vienu ar Norvēģiju un vienu ar Islandi. Abi nolīgumi nosaka, kā gaisa pārvadātāji nodod pasažieru vārdu reģistra (PNR) datus Norvēģijas un Islandes pasažieru informācijas vienībām. Nolīgumu ar Norvēģiju atbalstīja 532 deputāti, 72 bija pret un 26 atturējās. Attiecībā uz nolīgumu ar Islandi bija 532 balsis „par”, 75 „pret” un 28 atturējās. Tā bija apstiprināšanas procedūra: Parlaments nesaistīja līgumu tekstus, to varēja tikai pieņemt vai noraidīt. Atsevišķas debates plenārsēdē par tiem nenotika.

Proeiropeiskā vairākuma balsojums abos balsojumos sadalījās vienādi. EPP vienbalsīgi balsoja „par“ (161 balss par Norvēģiju, 163 par Islandi), tāpat kā „Renew“ (66 balsis „par“ abos gadījumos). S&D gandrīz vienbalsīgi balsoja „par“, tikai 2, attiecīgi 4 tās deputāti atturējās. Greens/EFA kā vienīgā no četrām frakcijām balsoja pret — abos nolīgumos 34 balsis „pret”, 3 „par” un 7 atturējās. Neviena no četrām frakcijām par šiem balsojumiem nav izdevusi atsevišķu paziņojumu, ko varētu atrast, tāpēc to nostāju aprakstām atbilstoši tam, kā tās balsoja. No pieejamajiem materiāliem nav skaidrs, kāpēc „Greens/EFA” nobalsoja pret.

Līdzīgi frakcijas sadalījās jau LIBE komitejā, kur balsošana notika 2026. gada 18. martā. Attiecībā uz Norvēģiju tur bija 51 balss „par”, 8 „pret” un 3 atturējās, attiecībā uz Islandi – 49 „par”, 8 „pret” un 3 atturējās. „Pret” balsoja visi klātesošie „Greens/EFA” deputāti un četri „The Left” deputāti.

No galēji labējām partijām vienoti „par“ balsoja gan ECR (80 balsis par Norvēģiju, 81 par Islandi), gan PfE (75 par abām). Tātad EPP balsoja kopā ar ECR un PfE, taču to balsis neietekmēja rezultātu, un lēmumi tiktu pieņemti arī bez tām. ESN balsoja nevienprātīgi: attiecībā uz Norvēģiju – 19 par, 3 pret un 5 atturējās, attiecībā uz Islandi – 18 par, 3 pret un 6 atturējās. Galēji kreisie, proti, „The Left”, pārsvarā bija pret: attiecībā uz Norvēģiju – 29 pret, 10 par un 3 atturējās, attiecībā uz Islandi – 32 pret, 9 par un 3 atturējās.

Abu ziņojumu referents LIBE komitejā bija Jaroslavs Bžochs no PfE frakcijas.

Saskaņā ar nolīgumiem PNR datus drīkst izmantot tikai terorisma noziegumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Šis mērķu saraksts ir izsmeļošs. Datu nodošana ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam, un ir aizliegts apstrādāt īpašas datu kategorijas, proti, jutīgus datus ES personas datu aizsardzības tiesību aktu izpratnē. Gan Norvēģijas, gan Islandes iestādēm dati ir jāanonimizē ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem. Norvēģijai un Islandei datu apstrādē ir jāievēro tās pašas tiesības un pienākumi, kādus nosaka Direktīva (ES) 2016/680, un uzraudzību veic neatkarīga iestāde. Datu noplūdes ir jāziņo uzraudzības iestādei, un par visu datu apstrādi tiek veidoti reģistri. Nolīgumi regulē arī datu apmaiņu ar dalībvalstu iestādēm, Europol un Eurojust, kā arī noteikumus par datu pieejamību ārpus Norvēģijas, Islandes un ES.

Eiropas Datu aizsardzības inspektors (EDPS) 2025. gada 24. jūlijā sniedza divus atzinumus par šiem nolīgumiem — 16/2025 par Norvēģiju un 15/2025 par Islandi. To pilno tekstu neizdevās iegūt, tāpēc mēs neiekļaujam to secinājumus.

Pēc Parlamenta apstiprinājuma Padome 2026. gada 4. jūnijā abas vienošanās oficiāli noslēdza. Lēmumi 2026/1916 (Norvēģija) un 2026/1918 (Islande) tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada 6. augustā.