Partijas „The Left“ lūgums rīkot debates par ECB lēmumu par procentu likmēm

2026. gada 14. septembrī, pirmdien, Parlaments balsoja par frakcijas „The Left“ lūgumu iekļaut darba kārtībā Padomes un Komisijas paziņojumu par Eiropas Centrālās bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes un tā ietekmi uz pieaugošajām dzīves izmaksām. Tas bija procedūras balsojums par darba kārtību, nevis būtisks lēmums par ECB politiku — tomēr tas parāda, kāda ir atsevišķo frakciju nostāja šajā jautājumā. Priekšlikums tika noraidīts ar 154 balsīm „par”, 216 balsīm „pret” un 85 atturējās.

Tas jau bija otrais „The Left“ mēģinājums. 2026. gada jūnijā grupa iesniedza līdzīgu lūgumu iekļaut to pašu tematu, taču vēl pirms balsojuma to atsauca. Septembrī notika balsojums, un lūgums netika apstiprināts.

Četru demokrātisko frakciju nostājas skaidri atšķīrās. EPP balsoja pret praktiski vienbalsīgi, tāpat kā „Renew“. Savukārt „Greens/EFA“ vienbalsīgi atbalstīja debates iekļaušanu darba kārtībā. S&D nostāja joprojām ir neskaidra: frakcija formāli balsoja „par”, taču tās klātesošo locekļu pārliecinošais vairākums atturējās no balsojuma — tātad faktiski tā drīzāk atturējās no lēmuma pieņemšanas, nevis atbalstīja priekšlikumu.

Galēji labējie nerīkojās kā vienots bloks, tāpēc šeit nevar runāt par ultrakonservatīvo vairākumu, kas šo lūgumu būtu pieņēmis vai noraidījis. ECR balsoja pret, taču tās iekšienē valdīja ievērojamas domstarpības. PfE, savukārt, vairākumā atbalstīja debates iekļaušanu. ESN balsoja pret. Tādējādi noraidījumam nebija skaidra labējo un kreiso partiju sadalījuma — pret bija EPP, „Renew“ un daļa galēji labējo, par balsoja „Greens/EFA“, „The Left“ un lielākā daļa PfE.

Dalība bija zema — no 717 aizņemtajiem mandātiem tika nodotas 455 balsis, t. i., 63,5 %. Tas atbilst tipiskajam modelim pirmdienas sēdēs Strasbūrā, kad deputāti tikko ierodas: salīdzināmie pirmdienas balsojumi par darba kārtību 2026. gadā notiek tajā pašā diapazonā no 433 līdz 455 balsīm, savukārt otrdienas un trešdienas balsojumi tajā pašā nedēļā sasniedz 650 līdz 670 balsis, tātad aptuveni par 30 procentpunktiem vairāk. Vislielāko līdzdalību uzrādīja „Greens/EFA“ (aptuveni 87 %) — grupa, kas vienlaikus bija vienīgā, kura pilnībā vienoti atbalstīja priekšlikumu. Vismazākā līdzdalība bija ECR (aptuveni 40 %) — grupai, kas arī iekšēji bija visvairāk sašķelta; vai šie divi skaitļi ir savstarpēji saistīti, no pieejamajiem datiem nav iespējams noteikt.

Tikmēr ECB turpina paaugstināt procentu likmes: otro reizi šogad tā tās paaugstināja 2026. gada 10. septembrī, pirmo reizi — 2026. gada jūnijā pēc gandrīz trīs gadiem, bet jūlijā tās atstāja nemainīgas. Tikmēr inflācija eirozonā nepieauga vienmērīgi: no 3,2 % maijā tā jūnijā samazinājās līdz 2,8 %, pēc tam divreiz paātrinājās — līdz 2,9 % jūlijā un līdz 3,3 % augustā saskaņā ar ātro novērtējumu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada septembra, ko galvenokārt veicināja enerģijas cenas saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos.