Eiro lomas stiprināšana pasaules ekonomikā

Eiropas Parlaments Strasbūrā galīgajā balsojumā apstiprināja ziņojumu par eiro starptautiskās lomas stiprināšanu ar 405 balsīm „par“, 146 „pret“ un 60 atturoties. Tas bija ECON komitejas pašiniciatīvas ziņojums (dokuments A10-0214/2026), kura referents bija Rasmus Andresen (Greens/EFA). Trīs no četrām demokrātiskajām frakcijām – EPP, S&D un „Renew“ (frakcija „Greens/EFA“ neizvirzīja savu ēnu ziņotāju, jo pats ziņotājs pārstāv šo frakciju) – kā arī ECR, PfE un The Left, tādējādi ziņojuma apspriešana aptvēra plašu politisko spektru.

Četras demokrātiskās frakcijas vienbalsīgi balsoja par ziņojumu: EPP to atbalstīja ar absolūtu balsu vairākumu, S&D un Zaļie/EFA – vienbalsīgi, arī Renew skaidri nobalsoja par. Turpretim ECR, PfE un ESN balsoja „pret“ kā vienots, koordinēts bloks – PfE un ESN pilnīgi vienbalsīgi, ECR ar pārliecinošu balsu vairākumu. Tas nebija atsevišķas delegācijas vienreizējs iebildums, bet gan visas galēji labējās puses saskaņota rīcība. Tādējādi balsojuma sadalījums bija skaidri redzams: demokrātiskā centra vienprātība pret galēji labējo grupu vienoto pretestību.

Ziņojums turpina ilgstošo diskusiju par to, kā stiprināt eiro pozīcijas pasaules ekonomikā attiecībā pret dolāru un citām valūtām. Tēmas, kas šajā diskusijā regulāri tiek apspriestas, ietver digitālā eiro ieviešanu, kapitāla tirgu savienības pabeigšana un ideja par kopēju Eiropas drošu aktīvu – obligāciju, kas būtu nodrošināta visās dalībvalstīs un varētu kalpot kā drošs ieguldījums, salīdzināms ar ASV valsts obligācijām.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2026. gada jūnija gada ziņojumu par eiro starptautisko lomu 2025. gadā eiro starptautiskās izmantošanas kompozītiskais indekss pieauga par 0,2 procentpunktiem; eiro saglabā aptuveni piektdaļu no starptautiskās valūtu izmantošanas rādītājiem un joprojām ir otrā nozīmīgākā valūta pasaules valūtu sistēmā aiz dolāra. Starptautisko obligāciju emisijas eiro 2025. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni — vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, un eiro pirmo reizi kļuva par vadošo valūtu zaļo un ilgtspējīgo obligāciju jomā, šajā segmentā apsteidzot dolāru. Savukārt eiro daļa pasaules valūtas tirdzniecībā samazinājās aptuveni par diviem procentu punktiem, sasniedzot 28,5 %. ECB norāda uz trim nosacījumiem eiro lomas stiprināšanai: ekonomisko noturību (vienotā tirgus pabeigšanu un kapitāla tirgu padziļināšanu), tiesisko un institucionālo integritāti un ģeopolitisko uzticamību.

Dalība balsošanā bija ievērojami zemāka nekā pārējos galīgajos balsojumos tajā pašā otrdienas sēdē: no 717 aizņemtajiem mandātiem balsoja 611, t. i., 85,2 %, savukārt pārējos otrdienas noslēguma balsojumos līdzdalība sasniedza 92,9–94,3 %. Lielākā līdzdalība bija EPP (89,1 %), vismazākā — ESN (77,8 %).