Eiropas demokrātijas vairogs: ieteikumi pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju

Eiropas Demokrātijas aizsardzības (EUDS) īpašā komiteja tika izveidota Eiropas Parlamentā jau 2024. gada decembrī kā iepriekšējo INGE komiteju, kas nodarbojās ar ārvalstu iejaukšanos, pēctece. Pēc pusotra gada darba tā iesniedza galīgo ziņojumu ar ieteikumiem, par kura pieņemšanu Parlaments balsoja plenārsēdē Strasbūrā. Ziņotājs bija Tomass Tobē (EPP); teksta izstrādē piedalījās arī ēnu referenti no S&D, Renew un Greens/EFA — tātad no pārējām trim demokrātiskajām frakcijām —, kā arī no ECR, PfE, ESN un The Left, tādējādi ziņojums nodrošināja pilnīgu politisko pārklājumu visā spektrā.

Ieteikumu pamatā ir priekšlikums izveidot ES Demokrātiskās izturības centru — neatkarīgu izcilības centru cīņai pret ārvalstu informācijas iejaukšanos un dezinformāciju, ar skaidru mandātu, budžetu un dalībvalstu obligātu līdzdalību. Ziņojumā Krievija tiek norādīta kā galvenais ārējais drauds Eiropas demokrātijai saistībā ar hibrīduzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai (kiberuzbrukumi, sabotāža, dedzināšana, spiegošana, signāla traucēšana), un kā citi dalībnieki tiek minēti Baltkrievija, Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju. Tajā tiek aicināts paplašināt sankcijas pret tiem, kuri veicina dezinformāciju vai palīdz apiet esošās sankcijas, un tiek nosodīti Krievijas politiski motivētie „melnie saraksti”, kuros iekļauti ES amatpersonas, žurnālisti un Eiropas Parlamenta deputāti.

Digitālajā jomā ieteikumos netiek aicināts pieņemt jaunu likumdošanu, bet gan konsekventi īstenot DSA un likumu par mākslīgo intelektu – platformām būtu jāuzņemas atbildība par cīņu pret botiem, kas ietekmē vēlēšanas. Attiecībā uz vēlēšanu noturību tiek ierosināts iekļaut vēlēšanu infrastruktūru kritiskās infrastruktūras sarakstā, ieviest principu „zini savu ziedotāju” attiecībā uz politiskajiem ziedojumiem kriptovalūtās, pasākumus pret „deepfakes” un krāpnieciskām reklāmām, kā arī kandidātu aizsardzību. Tajā tiek uzsvērts arī mediju pratības stiprināšana, neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības atbalstīšana, izmeklējošās žurnālistikas finansēšana un „Eiropas gatavības dienas” ieviešana 24. februārī — Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienā.

Plēnums pieņēma ieteikumus ar 420 balsīm „par“, 220 „pret“ un 26 atturējās. Četrās demokrātiskajās frakcijās valdīja gandrīz pilnīga vienprātība – EPP, S&D un „Renew“ balsoja vienbalsīgi „par“, „Greens/EFA“ – gandrīz vienbalsīgi. Pret to savukārt koordinēti iebilda ECR, PfE un ESN – visas trīs galēji labējās frakcijas balsoja pret ar pārliecinošu balsu vairākumu, kas atbilst modelim, kad demokrātiskajam konsensam seko galēji labējo stingra pretestība.

Kopējā līdzdalība balsošanā bija augsta — vairāk nekā 92 procenti no ieņemtajiem mandātiem —, kas atbilst parastajam līmenim otrdienas noslēguma balsojumos. No iesaistītajām frakcijām vislielākā līdzdalība bija galēji labējai ESN (vairāk nekā 96 procenti), savukārt vismazākā līdzdalība bija PfE (nedaudz mazāk par 87 procentiem) – abas tomēr balsoja pret, rīkojoties saskaņoti un ar vienādu iekšējo vienotību. Pēc pašiem skaitļiem vien nevar secināt šīs atšķirības iemeslu.