Pagaidu fonds nozarēm, kuras apdraud oglekļa nodoklis

Eiropas Parlamenta deputāti šodien ar 433 balsīm par, 97 pret (146 atturējās) pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu izveidot pagaidu dekarbonizācijas fondu – papildu instrumentu oglekļa emisiju kompensācijas mehānismam pie robežām (CBAM). Ar šo balsojumu strīds ar Padomi tikai sākas: tas ir mandāts gaidāmajām sarunām ar dalībvalstīm, savukārt Padome par šo konkrēto priekšlikumu vēl nav pieņēmusi savu nostāju.

Fonds ir paredzēts, lai uz laiku atbalstītu Eiropas ražotājus, kuru preces ir pakļautas CBAM, un mazinātu tā saukto oglekļa noplūdes risku, proti, ražošanas pārvietošanu ārpus ES emisiju cenu dēļ. To būtu jāfinansē no 25 % dalībvalstu ieņēmumiem, kas gūti no CBAM emisiju sertifikātu pārdošanas par 2026. un 2027. gada emisijām, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm varētu sasniegt aptuveni 633 miljonus eiro. Fonds ir izveidots, ņemot vērā to, ka ES līdz 2034. gadam pakāpeniski atceļ bezmaksas emisiju kvotas nozarēm, uz kurām attiecas CBAM – alumīnijs, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds –, tādējādi Eiropas ražotāji nonāk neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem no valstīm, kurās nav līdzvērtīgas oglekļa cenas.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu no 2025. gada decembra Parlaments Vides komitejas ziņojumā (referents Pascal Canfin, Renew) panāca ilgāku un agrāku atbalstu — maksājumus jau par laiku no 2027. līdz 2029. gadam, nevis vienu kārtu 2028. gadā —, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, iekļaujot mēslošanas līdzekļus un uzņēmumus, kas turpina pārstrādāt preces, uz kurām attiecas CBAM, kā arī paredzot citu neizmantoto līdzekļu izlietojumu: tā vietā, lai tos atgrieztu dalībvalstīm, tie būtu jānovirza ES starptautiskajām klimata saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Referents Pascal Canfin (Renew) norādīja, ka priekšlikums paplašina tarifam pakļauto preču klāstu, ievieš stingrākus noteikumus pret apiešanu — tostarp ražošanas pārvirzīšanu no Ķīnas — un piedāvā risinājumu lauksaimniekiem, kā arī eksporta shēmu Eiropas uzņēmumiem.

Par priekšlikumu balsoja visas četras lielās demokrātiskās frakcijas praktiski vienbalsīgi — S&D, „Renew Europe“ un „Greens/EFA“ bez neviena balsojuma „pret“, EPP gandrīz vienbalsīgi „par“ ar tikai atsevišķiem balsojumiem „pret“ un daļu deputātu, kuri atturējās. Pret balsoja galēji labējie, taču ne vienmērīgi: ESN balsoja pret gandrīz vienbalsīgi un ar pilnu dalību, savukārt ECR un PfE gadījumā situācija bija atšķirīga – absolūtais ECR vairākums balsošanu labprātāk izvairījās, atturoties, un tikai mazākums balsoja tieši pret, līdzīgi, lai gan mazākā mērā, atturējās ievērojama daļa PfE deputātu. Tādējādi galēji labējie uzstājās kā saskaņots bloks pret priekšlikumu, taču divām no trim frakcijām tā drīzāk bija izvairīga nostāja nekā nepārprotama noraidīšana.

Dalība balsošanā sasniedza 94,3 % (676 no 717 deputātiem) – visaugstākais rādītājs no visiem galīgajiem balsojumiem tajā pašā otrdienas sēdē. Lielākā līdzdalība bija ESN (100 %), savukārt vismazākā – PfE (88,1 %).