Šķēršļi vienotajam tirgum aizsardzības jomā

Rezolūciju par ziņojumu „Vienotā tirgus šķēršļu novēršana aizsardzības jomā“ (A10-0017/2026) sagatavoja Drošības un aizsardzības komiteja (SEDE), un tās referents bija Vācijas deputāts Tobijs Kremeris (S&D). Atzinumus sniedza ECON un IMCO komitejas, kuru referenti bija Johans Van Overtvelds (ECR) un Kamila Gasiuka-Pihoviča (EPP).

Tā ir nelegislatīva rezolūcija pēc pašu iniciatīvas: tā nav juridiski saistoša, bet ir politisks viedoklis, kas adresēts Padomei un Komisijai. Tās mērķis ir identificēt šķēršļus, kas traucē ES aizsardzības tirgum darboties kā vienotam tirgum. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas pārvarēt „nacionālistisko tieksmi“ aizsargāt savu rūpniecību un vairāk iepirkties kopīgi – priekšroku dodot produktiem no Eiropas rūpniecības bāzes, Ukrainas un EEZ/EFTA valstīm, bet citus partnerus iekļaujot tikai otrajā vietā. Ukrainu tā vēlas pēc iespējas lielākā mērā iekļaut vienotajā aizsardzības tirgū, tostarp nodrošinot piekļuvi Eiropas Aizsardzības fondam.

Rezolūcijā Komisijai tiek prasīta vērienīga Direktīvas 2009/81/ES par aizsardzības iepirkumiem pārskatīšana un vienkāršāka aizsardzības produktu pārvietošana starp ES dalībvalstīm, piemēram, bez atļaujas detaļām, kas jau ir iebūvētas gatavā produktā. Tāpat tiek aicināts nodrošināt vienotu LESD 346. panta interpretāciju, proti, izņēmumu no iekšējā tirgus noteikumiem „būtisku drošības apsvērumu” dēļ: tas jāpiemēro tikai izņēmuma gadījumos un jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi. Saskaņā ar rezolūciju ES Tiesa jau vairākos gadījumos ir konstatējusi, ka dalībvalstis to ir ļaunprātīgi izmantojušas. Tā aicina Padomi un Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā atvēlēt pietiekamus līdzekļus aizsardzības programmām, kas valstīm ļaus veikt kopīgu izstrādi un iepirkumus.

Rezolūcijā minēti arī ārējie draudi. Nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības aizsardzības jomā tā pamato galvenokārt ar Krievijas uzbrukuma karu pret Ukrainu, kā arī ar Krievijas kiberuzbrukumiem un provokācijām, kas vērstas pret ES. Tajā arī brīdina par piegāžu ķēžu atkarību no valstīm ārpus ES un kā spiediena piemēru min Ķīnu, kas draud ierobežot izejvielu eksportu.

Rezolūcija tika pieņemta ar 393 balsīm „par” un 169 balsīm „pret”, 67 deputāti atturējās. Visas četras proeiropeiskās vairākuma frakcijas balsoja „par”, turklāt gandrīz vienbalsīgi: EPP – 155 „par”, 5 „pret” un 4 atturējās; S&D – 116 par, neviens pret, 4 atturējās; „Renew“ – 65 par, 1 pret, 2 atturējās; „Greens/EFA“ – 46 par, neviens pret, 1 atturējās.

Tikai S&D publicēja atsevišķu paziņojumu tieši par šo balsojumu. Tobias Cremer (S&D) savas frakcijas tīmekļa vietnē norādīja (tulkojums no angļu valodas): „Jaunajā lielvaru politikas pasaulē Eiropas vienotais aizsardzības tirgus nav vērienīgs ideāls, bet gan steidzama nepieciešamība.“ EPP, Renew un Greens/EFA balsoja „par“; mēs neatradām atsevišķu paziņojumu par šo ziņojumu, tāpēc to nostāju aprakstām atbilstoši balsojuma rezultātiem.

ESN, PfE un ECR (galēji labējie) nepievienojās rezolūcijai, taču kā vienots bloks nebalsots. ESN kopumā balsoja pret (24 balsis). PfE galvenokārt balsoja pret (48), 14 tās deputāti atturējās un neviens nebalsots par. ECR sadalījās: 37 deputāti atturējās, 35 balsoja pret un 2 par. EPP šajā gadījumā nebalsots kopā ar galējo labējo spārnu.

Frakcija „The Left“ (galējā kreisā spārna) balsoja galvenokārt pret: 36 tās deputāti balsoja pret, 4 – par un 2 atturējās.