Valsts atveseļošanas plānu darbības termiņa pagarināšana pēc 2026. gada un ES pārraudzības stiprināšana attiecībā uz to izmaksu.
Parlaments brīdina, ka dažos atveseļošanas plānos ir vairāk domāts par ātru naudas līdzekļu saņemšanu, nevis par pārdomātām reformām. Tas arī norāda, ka lielie uzņēmumi bieži ir guvuši labumu no atbalsta, bet mazie un vidējie uzņēmumi ir palikuši novārtā.
Tāpēc ziņojumā Komisija tiek aicināta stingrāk uzraudzīt mērķus, veicināt līdzekļu efektīvu izmantošanu un novērst ļaunprātīgu izmantošanu. Deputāti vēlas, lai ieguldījumi labāk stiprinātu energoapgādes pašpietiekamību, digitālo infrastruktūru, aizsardzības un veselības aizsardzības sistēmas - jomas, kas ir ļoti svarīgas ES stabilitātei nākotnē.
EP deputāti īpaši uzsver, ka ES naudas atbalstītās reformas ir saistītas ar tiesiskumu un zaļo pārveidi.
Atveseļošanas un noturības instruments ir ārkārtas ES instruments, kas tika apstiprināts 2020. gadā, reaģējot uz pandēmiju. Izmantojot šo instrumentu, Komisija piesaista līdzekļus, aizņemoties kapitāla tirgos (emitējot obligācijas ES vārdā). Pēc tam šie līdzekļi tiek darīti pieejami dalībvalstīm vērienīgu reformu un ieguldījumu īstenošanai.
Lielākā daļa līdzekļu jau ir sadalīta, taču Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai Savienība tos maksimāli izmantotu, lai nodrošinātu savu ilgtermiņa pašpietiekamību.
Lai gan ziņojums nav juridiski saistošs, tas ir svarīgs stimuls Eiropas Komisijai un dalībvalstīm sagatavot turpmākas ieguldījumu stratēģijas.
We collect and visually present data publicly available at the page of European Parliament. Votemap.eu denies any responsibility for possible inconsistencies of the data or its changes after the publication.
Descriptions are created using DeepL Translate machine translation. We apologize for any possible imperfections or inconvenience.
